Vēsture

Novuss, pazīstams arī kā “Kauliņu Biljards” un “Jūrnieku Biljards”, ir vienlaikus gan spēle, gan sports, kurā notiek pat starptautiski turnīri. Novuss ir cieši saistīts ar biljardu un Carrom spēli. Ir zināms, ka ar to aizrāvušies jau 1927. gadā un pirmsākumi ir meklējami Latvijā un Igaunijā, lai gan Igaunijā ir vairāk pazīstama spēle Koroona, kura ļoti līdzinās Novusam.

Jebkuram

Spēle sniedz daudz pozitīvu emociju, tā māca loģisko domāšanu un koncentrēšanos. Novuss var būt lielisks brīvā laika pavadīšanas veids un atbalsta iekļaušanu, atvieglojot piekļuvi dalībniekiem ar nelabvēlīgiem apstākļiem. Novuss veicina iekļaušanu, pateicoties vienai īpašai īpašībai – dalībnieki ratiņkrēslā var spēlēt kopā ar visiem neesot neizdevīgākos apstākļos (bez barjerām).

Novusa priekšrocības

Novusa spēlei ir vairākas priekšrocības:

  • Novusa inventārs nav salidinoši dārgs, ir viegli sakomplektējams un viegli transportējams;
  • Spēles noteikumi ir vienkārši un ātri apgūstami, un meistarība ir atkarīga no treniņu intensitātes;
  • Novusu var spēlēt gan kā spēli brīvā laika pavadīšanai, gan kā sporta veidu ar sacensības garu;
  •  Novusu var spēlēt gan individuāli, gan pāros, kas veicina spēles daudyveidību.

Novuss Latvijā

Autors: Latvijas Novusa federācija http://www.novuss-lnf.lv/vesture

Novuss ir Latvijas nacionālais sporta veids, ar kuru nodarbojas visā mūsu Republikā un arī trimdā. No kurienes tas radies? Precīzu ziņu par to trūkst. Ir zināms, ka ar to aizrāvušies jau 1927. gadā. Mūsu bijušajam novusa veterānam Voldemāram Vītoliņam kādreiz bijusi saruna ar bijušo sporta darbinieku A.Nadoļski, kurš savos jaunības gados braucis uz tālbraucēju kuģiem. Viņš stāstījis, ka ārvalstu ostu nabadzīgajos krodziņos spēlēta novusam ļoti līdzīga spēle. Kāds, toreizējās akciju sabiedrības “Faulbaums” kuģu namdaris, pēc Anglijā izgatavotā rasējuma, izgatavojis Latvijā pirmo novusa galdu. Ja varam ticēt A.Nadoļska stāstījumam, tad tas ir bijis ap 1927. gadu un kā pirmās ir bijušas ostas pilsētas Ventspils, Liepāja un Rīga, kur sākusi attīstīties novusa spēle Latvijā. Vēlākos gados iegūtie materiāli tiešām apstiprina A.Nadoļska stāstīto, ka novusam līdzīga spēle spēlēta vairākās Pasaules vietās. Novusa federācijas rīcībā ir nonācis novusa galds, kurš izgatavots apmēram 1928. gadā!
Pirmie novusa spēles noteikumi saglabājušies no 1932. gada, kurus izdevis P.Tjutenikovs. Arī viņš raksta, ka šo galda biljarda spēli Latvijā jau spēlē vairāk kā 5 gadus, kamdēļ varam pieņemt par novusa spēles sākumu Latvijā 1927.gadu. P.Tjutenikovs raksta, ka šo spēli sauc gan “novus”, gan “korona”. Tamdēļ varam uzskatīt, ka mūsu novusam un Igaunijas koroonai ir kopēja izcelsme. Varbūt arī Igaunijā tā sāka attīstīties no ostas pilsētām. Tikai pateicoties dažādai entuziasma pakāpei, mūsu Republikā novuss ir attīstījies daudz straujāk un tamdēļ kļuvis par nacionālo sporta veidu
Pirmās Latvijas meistarsacīkstes notika Rīgā 1932. gadā. Čempiona godā, kā pirmais, tika Alberts Ramiņš, kurš vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV /Filadelfija /, kur 1980. gadā arī miris. Līdz okupācijai un otrajam pasaules karam, Latvijā notika vairākas novusa individuālās un komandu meistarsacīkstes. Ka jau pirms okupācijas laikā novusa spēle Latvijā bija ļoti iecienīta, liecina pat tāds fakts, ka Rīgas Valsts Tehnikumā 1940. gadā novusa sekcijā bija 102 novusisti!
Pēc kara Latvijā novusa sports sāka strauji uzplaukt. To spēlēja daudzos kolektīvos, galvenokārt pilsētās. 1963. gada 6. decembrī tika nodibināta Latvijas Republikas Novusa federācija, par vadītāju ievēlot Jāni Piebalgu. Sākot ar 1964. gadu, tika organizēti Latvijas individuālie un ar 1966. gadu, komandu čempionāti. Pirmie individuālie čempioni Latvijā ir Z.Ankrava /ZIPI/ un V.Trušelis /VEF/, bet komandām RAP /sievietēm/ un “KOMPRESORS” /vīriešiem/. Sporta meistara nosaukumu, kuru sāka piešķirt sākot ar 1971. gadu, uz šo brīdi, Latvijā ir izcīnījuši vairāk kā 150 sportisti. Ap 80.gadu vidu Latvijā, pēc toreizējās Republikas FKSK uzskaites datiem, ar novusa sportu nodarbojās vairāk kā 55000 novusistu! Tagad, sakarā ar ekonomiskām grūtībām, aktīvo sportistu skaits, kuri piedalās Republikas mēroga sacensībās, ir stipri samazinājies. Tomēr pārējie nav pazuduši. Pateicoties vairākiem entuziastiem, notiek dažādas pilsētu, rajonu un kolektīvu sacensības. 1993. gada laikraksta “SPORTS” rīkotajā aptaujā starp Latvijas iedzīvotājiem par to, ar kādiem sporta veidiem visvairāk nodarbojas, novuss izrādījās starp pirmajiem trijiem, ar visiem trijiem vienādu % skaitu!